Pirmās dienas programma Kairā ir standarta. Pēc ekskursijas Jūs aizvedīs uz viesnīcu, kur varēsiet atpūsties un pavakariņot. Brīvo vakaru varēsiet pavadīt pēc saviem ieskatiem. Kaira nekad neguļ!
Agri no rīta, pēc brokastīm Jūs dosities uz Aleksandriju.
Pilsēta ir izvietota 20 km garumā gar Vidusjūras piekrasti. Līkumotā krastmala sākas no Austrumu līča un stiepjas caur pilsētas centru. Ziemā šeit saule mirdz uz baltajām smiltīm un jūru izvago jahtas, vasarā atpūtnieki sauļojas neskaitāmajās pludmalēs. Aleksandrija ir daudzveidīga. Vai jūs vēlaties uzzināt par pagātni un tagadni, iedziļināties vēsturē jeb vienkārši atpūsties – Jūs ieraudzīsiet vairāk kā tikai vienu pilsētu. "Ja eksistētu aziātiska Eiropa, Aleksandrija kļūtu pār tās galvaspilsētu",- apgalvoja pazīstamais angļu rakstnieks Laurens Darels.
Otrai lielākai Ēģiptes pilsētai, Aleksandrijai ir drīzāk Vidusjūras zemju nekā austrumu iezīmes. Pilsētas gars un kultūra atšķiras no pārējās valsts, lai gan atrodas tikai 225 km no Kairas.
Pilsēta, kuru 332. g. p.m.ē. dibinājis Maķedonijas Aleksandrs, Ēģiptes vēstures grieķu-romiešu periodā bija valsts galvaspilsēta un ietekmīgs kultūras un tirdzniecības centrs, kurā bija koncentrēta hellēniskās pasaules garīgā dzīve. Strabons, Eiklīds, citi zinātnieki un filozofi tieši šeit smēlās iedvesmu saviem darbiem. Kleopatra, pēdējā valdniece no Ptolemeju dzimtas, tieši šeit ar savu skaistumu apbūra Cēzaru, bet pēc tam viņa pēcteci Marku Antoniju.
Aleksandrijas bibliotēkā, kura izveidota pēc filozofa un valsts darboņa Falēras Demetrija iniciatīvas, atradās līdz miljons sējumu. Tā nodega Cēzara laikā. Faras bāka, viens no septiņiem pasaules brīnumiem, sagāzās XIV gs. spēcīgas zemestrīces laikā. No šejienes I gs.p.m.ē. sākās Ēģiptes pievēršana kristietībai, taču vienlaicīgi arī kristiešu vajāšana imperatora Diokletiāna laikā, kurš 295. g. pavēlēja pilsētu nopostīt. Kairas dibināšana un uzplaukums atņēma Aleksandrijai tās iepriekšējo nozīmi. Tikai XIX gs., Muhameda Ali laikā, pilsēta piedzīvoja savu otru uzplaukumu.
Tajā pašā vietā, kur kādreiz slējās Faras bāka, pār austrumu piekrasti izvietojies Kait-Bei forts. No bākas drupām XV gs. sultāns Ašrars uzbūvēja musulmaņu cietoksni ar apaļiem torņiem un uz jūru vērstām šaujamlūkām. Līča otrā pusē II gs. p.m.ē. grieķu-romiešu stilā izbūvētas Anfuši klinšu kapenes. Pazemes kompleksa sienu krāsojums imitē marmoru, alabastru un koku. Pēc tam Jūs atgriežaties Hurgadā.
