Svētās Jekaterinas klosteris – pareizticīgo mūķeņu centrs. Klosteris pastāv bez pārtraukuma kopš sestā gadsimta. Nu jau 14 gadsimtus klosteris stāv pašā Sinajas tuksneša sirdī, saglabājot savu īpašo raksturo kopš būves laika Bizantijas imperatora Justiniāna I (527-564. g.) valdīšanas laikā. Islāma pamatlicējs, pravietis Muhameds, arābu kalifi, turku sultāni un pat pats Bonaparts Napaleons aizstāvēja klosteri, kas pasargāja to no izlaupīšanas. Visas ilgās pastāvēšanas vēstures laikā klosteris nekad nav ticis ieņemts, nopostīts vai vienkārši sabojāts.
Cauri gadsimtiem klosteris nesis svēto Bībeles vietas veidolu. Tā teritorijā atrodas daudz kristiešu svētvietu, uz kurām svētceļojumā dodas daudzi tūkstoši pareizticīgo cilvēku. Klostera ziemeļu daļā ir izvietota baznīca, kurā izliktas daļa šeit uzglabājamo ikonu. Īpašu interesi baznīcā izsauc Kristus apskaidrošanās dienas mozaīka, viena no pareizticīgo baznīcas agrīnajām mozaīkām, kura pilnībā saglabājusies līdz mūsu dienām. Baznīcai piebūvēta kapela veltīta „Degošajam krūmam”, pie kuras sienām arī aug šīs Bībeles brīnums – „Degošais krūms”, kurā, saskaņā ar Veco Derību, Dievs parādījās Mozum. Agrāk par Sinajas klostera ordeņa mūkiem varēja kļūt tikai grieķi, pašlaik Ordenī dzīvo daži krievu mūki no Sankt Pēterburgas.
